No rīta pamostoties vēl nezinājām, ka tā būs pēdējā labi gulētā nakts –

Otrā diena – atkal jau apmākusies, bet nu kā ir – tā ir , neko nevaram mainīt.

Viens no tirgiem 

Vispirms uz tirgu – pēc pārtikas – lasīt –  augļu krājumiem –

Dodamies uz pilsētu – esam ieguvuši plastikāta transporta karti un kāpjam metro – viena pietura no Zereteli prospecta līdz Station Square, tad neizkāpjot virszemē – uz otru metro līniju – izkāpjam Avlabari stacijā un … aizejam uz pretējo pusi –

raksturīgi Tbilisi

plāns bija redzēt – Samebu – Svētās Trīsvienības Katedrāli, bet arī

Atļauja fotografēšanai saņemta

Metekhi baznīca ir ievērības vērta, arī karaļa Vakhtang Gorgasali statuja.

Te tapa arī šis foto –

Būtu labi ievērot! – un izturēties ar cieņu pret reliģiskām vietām – sievietes – uzvelciet brunčus (nevarēju vienmēr) un apsedziet galvas – baznīcās. Redzēju gan daudzas gruzīnu jaunkundzes, kas arī baznīcā nelietoja lakatus! Jaunā pasaule iekaro Gruziju. Lai gan vēlāk „maršrutkās„ – braucot garām baznīcām daži šoferi un pasažieri cītīgi visu ceļu to tuvumā meta krustus.

Pēc Metekhi baznīcas

apskates aizklīstam pa mazu ieliņu, kura pašlaik tiek atjaunota (ES naudiņa) – pati iela, namu fasādes, bet „iekšas” paliek pa vecam…

…nākošgad būs smuki

Sākām runāties ar kādu kungu, un viņš mūs pasauca uz savas trases – oooh, kas par skatu – lejā upe (galva griežas) , paveras skats uz pretējo pilsētas daļu Narikala cietoksni un mēs stāvam uz 200 gadu veca balkoniņa (neatjaunota!, pagaidām). Izstāsta kā nokļūt līdz Samebai. Ejam atpakaļ un dodamies pareizajā virzienā.

Atsevišķs stāsts TUALETES – Atis Klimomičs (http://www.anothertravelguide.lv) – . Kādreiz Rīgā bija teiciens: kad beidzot pilsētā būs labas sabiedriskās tualetes, tad varēs teikt, ka pārmaiņas ir notikušas. Kādēļ lai šo teicienu nepiemērotu arī Tbilisi? – varu droši apgalvot – pārmaiņas nav notikušas – tualete pilsētā – kafē, teātri, izstāžu zāles, Brīvības laukuma pazemes pārejā – problēma liela – vēl „maršrutku„ galapunktos.

Citādi – viesmīlība… mēs tās izmantojām pat kādā armēņu mājā, kad uzrunājām uz ielas divas vietējās kundzes, lai noskaidrotu par šīs iestādes esamību…

Parunājāmies ar viņām – uzzinājām, ka esam ieklīduši armēņu apdzīvotā rajonā, ka te viņi dzīvo jau vairākus desmitus gadu – bērni plašajā pasaulē – dēls sinhronais tulkotājs ASV – tulko angļu, krievu, gruzīnu, armēņu un franču valodās – talantīgie daudzi ir ieguvuši izcilas izglītības…arī mūsu naktsmāju saimnieces viens no dēliem ir ASV – ieguvis izglītību tur no 16 gadu vecuma ar pasaules ebreju atbalstu.

Atkāpe – par izglītību – mēs te „cepamies” par tām valodām – latviešu, krievu, vai augstskolās vajag lekcijas angliski lasīt? – Gruzijā jau padomju laikos daudzi (varbūt daļa) bērni apmeklēja „krievu” skolas – uz manu izbrīnīto jautājumu- KĀPĒC? – atbilde – loģiska – blakus Krievija- daudz labu augstskolu, iespējas iegūt labu izglītību, Gruzijā liels konkurss uz nedaudzajām augstskolām – te vietā atcerēties, ka Latvija ir stipri līdzīga teritorijas izmēros un iedzīvotāju daudzuma ziņā… Mēs esam saražojuši augstskolas pār mēru, ka studentu jau nepietiek…

Nu ne jau par to – stāsts turpinās par Tbilisi, pēc viesošanās pie armēnietēm –

Svētās Trīsvienības Katedrāle

…varam tik iedomāties kā še smaržo vasarā

beidzot Sameba (Gruzijā ir divas – arī otru mēs vēl atradīsim) – iespaidīgi…varam klausīties sprediķi, ko reizēm iedzied lasītājs un pavada koris.

… tas ceļš vēl priekšā

Te satiekam kāziniekus – par 100 $ stundā var laulāties – apsveriet jaunās līgavas! Limuzīna izmaksas nenoskaidrojām.

Atkal jau kājas liek sevi just – dodamies tālāk – Abanotubani – „Sulfur” pirts komplekss „Narikala” cietokšņa pakājē būvēts vēl 17. gadsimtā

…ejam mērcēties…

– šī vakara plāns – ir 16.00 – pēc vietējā laika un nevarētu būt vēl daudz mazgāties gribošo… Ne sezonai ir savi plusi – par 25 Lari (dalīt ar 3 = 8,5 Ls, sezonā 50 Lari) iegūstam ieeju atsevišķajā pirts baseinā – 1 stunda mūsu rīcībā. Pirts apkalpotāja „palaiž” krānus un piekodina neaiztikt spaini, kurš tur ielikts korķa vietā!!!??? – apsolāmies, ģērbjamies un iegrimstam – spainis jau ir uzpeldējis. Ūdens bišķi smird, bet tā jau tam jābūt, mirkstam… man pietrūka karstuma, bet pēc pusstundas mērcēšanās jūtams nogurums un iedarbība. Promejot uz vaicājumu par ūdens vēsumu saņemam atbildi  –   Tā kā ūdens netiek sildīts, tā temperatūra ir atkarīga no apkārtējās vides temperatūras- vasarā baseinos ir karstāks un diemžēl ziemā jau vēsāks… 40 – 60 ͦ , neko darīt – ja laukā 35 ͦ tad 60 ͦ noteikti der? Zinājām par kisas – masiera pakalpojuma piedāvājumu, bet neizmantojām…

Pagājāmies aiz pirtīm uz priekšu, tur var pavakariņot.

Jau vakars un skaisti izgaismotā pilsēta priecē. Atkal ar kājām uz naktsmājām, lai labāk nāk miegs. Šoreiz Čavčavadzes prospektu, ir vērts ielūkoties iekšpagalmos, tur rosība liela vakaros. Rīt – brauciens uz laukiem ar „maršrutku”…

Advertisements

Sākam aklimatizēšanās procesu – samzinām apēsto augļu daudzumu dienā

Izlidojām novembra drūmā dienā – 22:30, ielidojam Tbilisi 4:00 (divas stundas- laika joslai), dzīvosim –  Zereteli Prospect, Didube, Tbilisi, Georgia. Biļetes pirku jūlijā ~ 300 eiro, brauksim tikai ar rokas bagāžu – 8kg, 2 x tika mainīts atgriešanās datums – bijām 8 naktis. Neizmantojām gida un tūrisma aģentūru pakalpojumus. Gribējām sajust īsto Gruziju…

Nauda 10 $ = 16 Lari , 20 Euro = 21 Lari, 10 Lari = 3,33 Ls, 1 Lari = 100 Tetri

Lidostā – saņemam dāvanā vīna pudelīti un uz izeju – mūs sagaida saimniece – Lisa, braucam ap 20 km līdz nakšņošanas vietai, pakalpojums maksā 20 $. No lidostas nekāda transporta nav – tikai taksis ( 50 Lari ārzemniekiem) vai privātais transports. Guļam, pēc pamošanās brokastis un n0rēķināmies par 8 nakšu nakšņošanu un brokastīm diviem – 320 $ – istaba saimnieces dzīvoklī ar dušu, iespēju izmantot virtuvi… Istaba un dzīvoklis liels – 5 istabas, griesti 3,4 m augsti, tīrs un sakopts. Tas ir ģimenes – privatizēts, līdzīgi kā to varēja izdarīt pie mums par sertifikātiem. Pašlaik dzīvokļu cenas Tbilisi stipri līdzīgas Rīgas dzīvokļu cenām, tas atkarīgs no atrašanās rajona un kvalitātes. Saimniece – ebrejiete – pedagoģiskā izglītība augstākā, vidējā – medmāsa – veic ārstnieciskās masāžas , vīrs gruzīns – celtniecības amatnieks.

Vēstures nebūs – meklējiet interneta dzīlēs…

Pirmā diena…pēc lidostas iekrītam gultā un līdz desmitiem guļam- mūs pamodina auto taurēšana un riepu dunoņa. Vēlāk jau saprotam, ar tauri braucēji ziņo par kustības sākšanu, manevriem un visu pārējo, pagriezienu nerāda un nelieto. Un nedomājiet ielu šķērsot lēni, pa gājēju pāreju – tās tiek ignorētas.

Jau Latvijā zinājām, ka mūs Tbilisi sagaida apmācies laiks un nedēļas vidū pat lietains. Dodamies iepazīt Tbilisi – ar „ K2 x 2 „ transportu. Mērķis saprast Tbilisi uzbūvi, mūsu orientieris Mtkvari upe, televīzijas tornis ar funikulieri, Mātes Gruzijas statuja. Pār upi tiltu ir daudz, kādi septiņi, ar Lonely Planet ceļvedi ir par maz, nopērkam labu Tbilisi karti – 7 Lari(jādala ar 3 = ~ 2,35 Ls) un kātojam tālāk. Ja nav no kā aizņemties, tad vēlams kaut uz dieviem (vai vairākiem) nopirkt pilsētas transporta karti (2 Lari – plastikāta). Tā derēs metro, autobusos (0,5 Lari no katra), pilsētas„ maršrutkās” (0,8 Lari), uz trosu ceļa (1 Lari).

Ko redzējām?

Lielo atšķirību starp grezno Rustaveli avēniju un mazajām ieliņām, iekšpagalmiem – grūstošas mājas un greznība. Atjaunotās mājas visā Gruzijā bija patukšas – lielajam biznesam viss vēl priekšā. Vēl jo projām Tbilisi ir liels būvlaukums. Tā kā kabeļus un trubas klintīs nemēdz ierakt – gāzes vads un elektrība ir virs zemes.

Daudz ubagu… pensija Gruzijā no 60 gadiem sievietēm un 65 gadi vīriem – nauda? – 100 Lari, visiem vienādi, no jaunā gada solot 100$ ~ 160 Lari. Sanitāres slimnīcās par 10 diennaktīm mēnesī var nopelnīt 500 – 600 Lari, ielas slauka pārsvarā ieceļotāji – 200Lari mēnesī, skolotājs skolā pelna ap 300 Lari mēnesī, lieli priekšnieki – 10 000 Lari. Vairākas reizes redzējām situāciju kad bariņš strādnieku stāv uz ielas un viens no viņiem strādā, pārējie?- uzrauga darba procesu!!! – paslinki, tamdēļ arī zemas algas?

Agrāra valsts – tirgus pilns ar tirgotājiem no lauku reģioniem – mandarīni 0,7 Lari (0,27 Ls/kg), „koroļoks” (nejaukt ar hurmu kas sīva) – 1Lari (0,33 Ls/kg), vīnogas – 2- 3 Lari/kg. Veikalos un kioskos visi augļi un sieri dārgāki.

Jau pirmajā dienā bijām un vēl vairākas reizes atgriezīsimies uz – itāļu dizainera stikla tilta, arī Eiropas laukumā, parkā, kur pašlaik būvē atpūtas kompleksu- trubas jau sāk stiklot un apšūt. Šeit ir parks ar celiņiem, bērnu rotaļu laukumu, akmens izkārtojumi apstādījumi un strūklaka, aiz kuras pa trepēm uzkāpjot var aiziet līdz Trīsvienības katedrālei pa šaurajām ieliņām.

No šī laukuma pa trosu ceļu (ja ir transporta karte 1Lars no katra) uzbraucām Sololaki  kalnā apskatam Māti Gruziju, Narikalas pilsētas cietoksni, botānisko dārzu– ar kājām lejup ….

Alumīnijs

Pakājē ir iespēja doties citā kalnā, kura galā ir televīzijas tornis un funikulieris – panorāmas ritenis, bet tam vairs nav spēka. Ejam mājup – šodienai gana daudz – pēc lidojumā pavadītās nakts 20 km kājām liek sevi just.

Vakarā daudz gaismu – skrien lampiņu programmas pār tiltu uz Eiropas parku, TV torni, izgaismo visas katedrāles, klosterus, baznīcas – netaupa elektrību. Abas Tbilisi tirgotāju ielas skaisti izgaismotas, iekšpagalmi tām sakārtoti, pilni krodziņiem un izklaides vietām.

Kafija amerikāņu gaumē (americano) – 5 Lari, kapučīno – 4 Lari, Hačapuri – 1,3 Lari(uz ielām ceptuvēs) vai lielie – 8 Lari (krogos un kafē), Lavašs – 0,80 Lari.

Aizmiegam kā beigti, līdz rītam….

ak man dieniņ – rīt seminārs @3pavari – šodien neēdam

MŪSDIENĪGA LATVISKA VIRTUVE: 3 SALDĀS UN 3 SĀĻĀS MĒRCES
Pavāra Ērika Dreibanta meistarklase
2012. gada 14. novembris, Restorāns “Tam labam būs augt”
10.00

Kopā gatavošanas ēdienkarte (Ēdienkarti sastādīja: Ēriks Dreibants)
· Putota kazas siera salāti ar lazdu riekstiem un kaņepju mērci
· Laša rullīši ar drupinātu rupjmaizi, lauku zaļumiem un brūkleņu un cidoniju mērci
· Cepta pīles krūtiņa plūškoka marinādē ar šķelto zirņu mērci
· Šokolādes fondants ar smiltsērkšķu un zvaigžņu anīsa mērci
· Drumstalu deserts ar olu un ābolu vīna mērci
· Medus un melno piparu mērce ar slāpeklī gatavotu saldkrējuma saldējumu.

 

Te nu beidzot ir…

Jau no augusta pie mums vakarpusē uz vakariņām ieklīst lapsēns

Ceļojums pie kaimiņiem – pirmā diena

…. No ekskursijas vēlējos gūt pozitīvu enerģiju, kas  arī izdevās…

Izbraucām no Rīgas 7.00, ar nokavēšanos ir jābūt ļoti uzmanīgiem, Juris ir ļoti stingrs, un nevienam negribējās saņemt aizrādījumus publiski – mikrofonā, galu galā arī „Gabriēlās” (45% alkohola) neviens par soda minūtēm nemaksāja…

11.00 jau esam Igaunijas pirmajā apskates punktā – Vango brīvdienu māja –  ... jāmaksā un jādarbojasapskatām saimniecību, te mūs gardi pabaro – viena no visgardākajām maltītēm – meža gaļas ‘irbītes’(pildītas ar sēnēm un speķi), salāti, kartupeļi un saldajā cepts ābols ar saldējumu.... komunikaqbls, ar humora izjūtu

„Laimes ligzdas” saimniece pavingrinās rata griešanā un „Lotes vilciens „ izsniedz dāvanu, atpūtas vietai pievienotā vērtība – skaista sakopta vide un atrakcija ar laimes ratu, seno darba rīku kolekcija. Senās interjera lietas piedod papildus vērtību un noskaņu. Pats saimnieks komunikabls ar humora izjūtu.Cenas nakšņošanai visur Igaunijā mazliet augstākas kā pie mums.

Nākošais apskates objekts- Laika centrs „Wittenstein” – Paidē.Interesanti, ka par vēsturi no ledus laikmeta līdz neatkarības atgūšanas laikam var runāt ar humoru, skaņas, vizuāliem efektiem. Paši igauņi par sevi prot skarbi pasmaidīt. Nu mums ir ko pamācīties – kultūrvēsture līmenī. Labs gids neapšaubāmi piedod vērtību.

Tālāk dodamies uz tēju audzētavu „Energia” ar skatu torni, relaksējošām takām, „Tējas namiņu” un Eko – SPA. Ekskursijā pa saimniecību uzzināju, ka labākā žāvēšanas temperatūra ārstniecības augiem ap 30 grādiem, kliņģerītēm un vēl dažiem augstāka(70). Smaržas, dabīga kaltētu ziedu krāsa.

Eiropas finansējums tūrismam, pietrūka sirsnības, bizness ņēma virsroku. Tēja un cienasts garšīgi, nerādās fīlings.

Nakšņošana un vakariņas, melnā pirts, priekšnesums uz netradicionāliem mūzikas instrumentiem – Māniku meža mājā. Laba nakšņošana, pašu saimnieku klātbūtne. Pārvestajās – senajās mājās mājīgumu piedod senatne, visur mūrētas krāsnis, pārdomāts virtuves iekārtojums. Mājīgi, silti, ērti. Saimnieki mūs sagaidīja tautas tērpos… Saimniece interesējas par uzturu, gatavošanu, izglītojusies veģetāra uztura kursos, ko pasniegusi somiete. Pamatīgums un kvalitāte, – nenovērtēju priekšnesumu, varēja būt kaut kas senatnīgs, bet par gaumi nestrīdas…

TURPINĀJUMS – NĀKOŠĀ DIENA sekos

…kāpēc gan ne

– atbilde sev un arī Jurim – twitter?(… manas pirmās publiskās profesionālās pārdomas)

Tapēc, ka tā ir mana mērķauditorija. Šogad man prieku sagādā jaunie, sportiskie un dzīvespriecīgie jaunieši. Ar riteņiem, kājām … modernie manas paaudzes ceļotāji. Protams, man prieku sagādā arī tie, kuri nekomunicē publiski.

Palasot twitter pļāpas nakšņotāji iegūst priekšstatu par to kur brauc (reizēm man liekas, ka pat pārāk daudz par mani zin). Kā mans darbs ir dzīves veids, tā arī twiterēšana ir dzīves veida sastāvdaļa.

Es arī palasu un uzzinu par savu viesu hobijiem, dzīves uztveri. Uzzinu arī par citu tūrisma produktu aktualitātēm— informācija, informācija, pie tam koncentrēta.

Nu , protams, twitter ir bezmaksas reklāma

Par to ko teikt?

Ir dažādi modeļi – kādā senā seminārā R. Laķa kungs labi mūs apgaismoja.

Esmu izvēlējusies variantu, ka retu reizi kādam pievienojos(pati nevaru ciest agresīvu mārketingu) – mani viesi izvēlas manu pļāpāšanu lasīt vai ne.

Ko rakstīt?- par to , kas notiek Košragā un ‘Pītagos’, tā kā nenotiek “nekas”, tad rakstu par neko… reizēm tikai noskaņas.

Negatīvais no twittera? – mēs esam iemācījušies rakstīt 140 zīmēs, SMS – īsi un koncentrēti, pazūd spēja rakstīt gari, tēlaini un literāri. Twittera dēļ es tik reti ko rakstu blogā. Tāds laikmets.

Tas ir klāt…

visu gaidīts- pavasaris-  saulains, bez aukstiem vējiem un lietiem…

Kāds nu tas būs, to jau manīsim. Bet nu rosība jau manāma- līdz ar putniem un vasarnieku zvaniem.

Šoreiz par to kas mūsu pusē apskatāms –

Pirmais ceļš- no Rīgas pa piekrasti-

Kaltenes akmeņainā jūrmala, Baltā kāpa, Kolkas rags – ja negribat maksāt latiņu – izstaigājiet KOLKASRAGA PRIEŽU TAKA – stāvvieta bezmaksas – un Kolkas rags jau tur pat netālu – 1km. Priecīga ziņa, ka šajā vasarā te būvēs skatu torni.

Tālāk ceļš – Ventspils šoseja, jau gadu kā asfalts- ved garām ciemiem- Vaide (RAGU KOLEKCIJA VAIDĒ – 29395624, simboliska ieejas maksa, daudz mežsargu divās paaudzēs salasītu ragu, vēsture), Saunags, Pitrags,

Košrags – neaizbrauciet mums garām- un nemeklējiet mūs Pitragā, kā reizi nereti uz to vedina mūsu māju vārds “PĪTAGI”

– GPS koordinātes: N57.6950, E22.3624.

Nākošais ciems Ventspils virzienā ir Mazirbe – tur stalti stāv Lībiešu tautas nams, veikals, jūras malā meklējiet ZVEJNIEKU LAIVU KAPSĒTA.

Baznīcu mūsu pusē daudz –

KOLKAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA– ar modernā stilā veidotu altārgleznu, mākslinieces Helēnas Heinrihsones dāvinājumu (1993.), KRISTUS DZIMŠANAS KOLKAS PAREIZTICĪGO BAZNĪCA, MAZIRBES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA, PITRAGA BAPTISTU BAZNĪCA-LŪGŠANAS NAMS .

Nereti mājās gribas braukt pa citu ceļu –

Ceļš uz Dundagu –

Pagaidām rekonstrukciju gaida – SLĪTERES DABAS TAKA un PĒTEREZERU DABAS TAKA ( laipas būs tikai septembrī), bet ŠLĪTERES BĀKA būs apskatei atvērta (28385025, Pirmdien – bāka slēgta. Ieejas maksa:Pieaugušajiem: LVL 0,70).

Nevejā var aplūkot DĀLIJU KOLEKCIJA

Dundagā meklējiet  kur-   KROKODILS, DUNDAGAS PILS, KUBALU SKOLA – MUZEJS , VALPENES PIRAMĪDA . Tālāk pagrieziens uz Laumu dabas parku, Talsi.

Ceļš uz Ventspili – aiz Mazirbes – Sīkrags,Lielirbe, Miķeļbāka (28680149, ieejas maksa 0,5- bet ne vienmēr pieejams), Lūžņa.Necila norāde ved uz Irbes upes ieteku jūrā- skaistu un sakoptu atpūtas vietu.

Īpaši jāpiemin armijas atstātās “vērtības”- apskatei pieejamākais objekts – Irbenes radioteleskops (antenas un/vai tuneļa ekskursija- 2Ls, 29230818, 63656082). Apstāties vērts – Ovišu bāka (ekskursija bākā un muzeja apskate 26264616, ieejas maksa 0,5). Tālāk jau Ventspils.

Garajā ziemā sakrājušās dažādas domas. Filma Kolka – cool vēl ilgi rosināja domāt. Un te vēl līdzīgs stāsts par mums, tiem kas dzīvojam šeit un attieksmi…pret mums.

— Rudenī pielijušā pļavā “viegli iedzēris” džipa braucējs iestieg ar savu “glauno”braucamo. Nu nekādi – ne uz priekšu, ne atpakaļ- vajadzīgi palīgi…

Mums nav tāda transporta un iespēju- atsakām – tiek meklēts vietējais palīgs – 5km attālu dzīvo zemnieks – sazvanīts, viņš pēc laika ar traktoru “cietušo” izvelk no “bedres”. Lieki teikt, ka šis pasākums ir saistīts ar izmaksām (kaut traktora atbraukšana un aizbraukšana 10km, jo darbs jau … neko nemaksā un laiks kas veltīts šim pasākumam ?), cēli par palīdzību tiek sniegts- viens lats… Lai dzīvo LATS un attieksme… pret palīdzību.

Pagaidām viss , ceru, ka pavasaris atnesīs pozitīvākas izjūtas.

Paldies visiem, kuri mūsu pusē viesojās “klusajā sezonā” – JŪS esat ĪPAŠI man .

Priecīgus Ziemassvētkus! Veiksmīgu 2012.gadu!

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulksten’s skan.
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība.
Tas augstākais, ko mums var dot
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulksten’s skan
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds pukst aplaimota man.

kaķu mēlītes,auzu un kokosriekstu cepumi.

Vakar jau viss ar piparkūku degustēšanu nebeidzās…

Kaķu mēlītes

– 200g sviesta puto ar 200 g pūdercukura , pievieno vaniļas cukuru, iesijā 200g miltu un beigās iecilā 2 saputotus olu baltumus (putojot pievieno šķipsniņu sāls).

Cep 180 grādos 5-10 min, atdzisušiem vienu galu nosmērē ar kausēta(ūdens peldē)  (100 g ) sviesta un šokolādes ( 100g ) maisījumu.

Auzu pārslu cepumi

300 g lobītas saulespuķu sēklas (apgrauzdētas); 100 g rudzu miltu; 1 tēj/k cepampulvera; 250 g sviesta, 200 g cukura, paciņa vanilīncukura ; 2 ola ; 300 g auzu pārslas

Saulespuķu sēkliņas mazliet sablenderē pēc apgrauzdēšanas  (sīki nevajag, tikai mazdrusciņ). Mīkstu sviestu sajauc ar cukuru un divām olām, pieliek vaniļas cukuru, miltus kopā ar cepamo pulveri. Beigās pievieno saulespuķu sēkliņas un auzu pārslas. Veido garenus cepumiņus, cep 200 grādos 15-20 minūtes (kad sāk smaržot visa māja, tad arī ir gatavi).

Rudzu- sēkliņu cepumi  – man vienkārši nejauši tā iznāca!

Iepriekšējai receptei aizmirsu pievienot auzas un nekas nesanāk (recepti mēģināju no galvas) – cepumi izplūst… pieliku vairāk rudzu miltus – 200g un sanāca ļoti garšīgi cepumi – garšīgāki par auzu!!!

Vēl nedrīkst nepieminēt –  Kokosriekstu cepumus

100 g kokosriekstu skaidiņu + 3 ēd/kar kondensētā piena (nevārīts, ar cukuru).

Par cepšanu – gaumes jautājums:
ja karstums būs lielāks (kādi 200 grādi) , cepam mazāku laiku. Cepums būs ar garoziņu riņķī un mīksts iekšā.

ja cepšana notiks mazā karstumā (150 grādi) , tad cepumi būs saturīgi viscaur, varētu sanākt par graužami un zeltainā krāsā.

Un jau 25 gadus ceptie –  senie Biezpiena cepumi

Trīs sastāvdaļas:
Biezpiens + Sviests + Milti. Vienādos daudzumos –  100 + 100 + 100,

vai 250 + 250 + 250, vai….10000 + 10000 + 10000

samīca ieliek ledusskapī – var uz stundu, var uz 24 – 72 stundām. Plāni izrulē, pārziež ar olu, pārber ar cukuru – kāreiz baltu, citreiz brūnu(var kanēli piebērt). Var izspiest formiņas (ilgāks darbs), var griezt strēmelēs un rombiņos (ātrāk).  Cep 180 grādos – zeltainus, brūnganus. Kraukšķīgi, kad atdziest.

No šis mīklas gatavoju pīrādziņus, bet tas būs uz Zsv, tad arī pielikšu bildi.

Mīklu izrulē apaļu kā pica apmēram 20 – 25 cm diametrā, griež 8 daļās un uz ārējās malas liek pildījumu – siera klucīti, cauraugušu kūpinātu gaļu saceptu ar sīpoliem, kūpināt šķiņķa gabaliņus. Satin, pārziež ar olu, pārber ar sezamu, vai ķimenēm. Cep 200 grādos.

Atkal “riepai “prieki… pēc šitā visa neaizmirstiet pakustēties.

sākam “cepties”, iemēģinu piparkūku mīklu

Jāieprovē piparkūku mīkla, vēl nedēļu to glabāšu un tad cepšu, lai mazliet “ievelkas” arī saceptās piparkūkas.

 

Mīkla? Resurss plašs – internetā recepšu daudz. Es jau vairākus gadus cepu šo —

Cukurs ap 400g, medus200-400g, sviests400g.

Milti 1-2 kg un tajos iejauc 2 tējkarotes sodas.

Garšvielas (nebūs nomācošas) – koriandrs 2tēj/k, krustnagliņas ap 20gb, muskatrieksts – 2gb, kanēlis- 2standziņas, smaržīgie pipari -20gb, ingvers malts 1tēj/k. Garšvielas var sagrūst piestā, var samalt dzirnaviņās.

Nu ko? – ķeramies pie procesa.

Cukuru 400g sausā katlā uz mazas uguns nepārtraukti maisot ar koka karoti sabrūnina. Uzmanīgi pielej vārošu ūdeni – 200ml ,uzmanīgi- iet pa gaisu. Parasti ņemu dziļu katlu…maisa līdz karamele izšķīdusi

 

 

 

 

 

 

Pievieno sviestu 400g, garšvielas, izmaisa, pārtraucu karsēšanu, pievienoju medu 400g (var nelikt) un tad pievieno daļu ( 1kg)miltus, kas sajaukti ar sodu. Visu kārtīgi izmaisa un mīcu, mīcu, mīcu… beru miltus, mīcu, līdz nelīp pie rokām – dalu 3 daļās, tinu pārtikas plēvē un glabāju ledusskapī-vismaz mēnesi, pēc ievietošanas ledusskapī mīkla paliks cietāka, pirms cepšanas mazliet jāatsilda siltā virtuvē…

Lai veicas, vēl var pagūt…