Category Archives: SNP

Slīteres Nacionālais parks

Košraga ciems atrodas Slīteres nacionālā parka teritorijā, sniedzot lieliskas iespējas dabas taku izstaigāšanai vai izriteņošanai, putnu un zvēru vērošanai viņu dabīgajā vidē pieredzējušu vides gidu pavadībā.

2010. gadā Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs sadarbībā ar Slīteres nacionālo parku izstrādāja un sāka popularizēt 9 dabai un tūristiem draudzīgus maršrutus nacionālā parka teritorijā.
Projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas Life programmas finansiālu atbalstu.

Tu esi laipni aicināts iepazīties ar šo maršrutu aprakstiem un, protams, izstaigāt, izriteņot vai izbraukt šos maršrutus arī dzīvē.

Kājāmgājējiem: Iepazīsti Mazirbi!

Maršruts paredzēts aktīviem gājējiem vai nūjotājiem (7 – 10km, 2 – 3 stundas). Tajā ietverta Mazirbe un tuvākā apkārtne, lībiešu tautas kultūras un vēstures liecības, kas vēsta par cilvēku dzīvi piekrastē daudzu gadsimtu garumā.

Mazirbe, kas vēsturiskajos avotos minēta jau 1387. g., bija lielākais lībiešu ciems Kurzemes piekrastē. Vēl nesenā pagātnē – arī nozīmīgs zvejniecības un kuģniecības centrs. Mūsdienās Mazirbes vārds saistās ar Lībiešu tautas namu un ikgadējiem lībiešu svētkiem.

Kājāmgājējiem: Kolkasraga aplis

Maršruts paredzēts ikvienam kājāmgājējam (3km, 1-2 stundas), kas vēlas nedaudz vairāk, kā tikai aiziet īso gabaliņu no autostāvvietas līdz populāram apskates objektam. Tas būs interesants veids, kā iepazīt Kolkasragu arī no citiem skatu punktiem.

Aplaivo apkārt Kolkas bākai!

Ar īpaši šādam nolūkam paredzētām stabilām jūraslaivām vai ar zvejnieku laivu var apbraukt apkārt Kolkas bākai. Iespējama arī piedalīšanās zvejā ar tīkliem vai bušu zvejā pēc seniem paņēmieniem – ar striķiem. Žāvētu zivju baudīšana krastā pēc laivojuma.

Kājāmgājējiem gar jūras krastu

Slīteres nacionālā parka teritorijā ietilpst ap 40 km garš smilšains jūras krasts, kas piemērots gan īsām pastai­gām, gan vairāku dienu pārgājieniem. Posmā no Melnsila līdz Sīkragam nav kājāmgājējam nepārvaramu šķēršļu. Plānojot savu maršrutu, jārēķinās, ka cilvēks stundas laikā (bez objektu apskates) var noiet 4 (vidējs temps) – 6 (ātrs temps) kilometrus.

Velomaršruts: Pa lībiešu ciemiem

Velomaršruts piemērots aktīviem braucējiem, kam interesē piekrastes daba un lībiešu kultūras mantojums (28km, ap 5h ar ciemu un objektu apskati). Maršruts pa veco meža ceļu ved cauri pieciem ciemiem: Mazirbei, Košragam, Pitragam, Saunagam un Vaidei. Tie vietām vēl glabā senās zvejnieku dzīves iezīmes. Atpakaļ dodamies pa Ventspils – Kolkas autoceļu (P 124), kas ir asfaltēts un norādīts maršruta kartē. Braucienu iespējams sākt jebkurā ceļa posmā.

Velomaršruts: Slīteres aplis

Velomaršruts piemērots aktīviem braucējiem, kam interesē piekrastes daba un lībiešu kultūras mantojums (ap 50km, 1-2 dienas). Maršruts pa meža ceļu ved cauri pieciem lībiešu ciemiem: Košragam, Pitragam, Saunagam, Vaidei un Kolkai. Tie vietām vēl glabā senās zvejnieku dzīves iezīmes. No Košraga maršruts ved pa Apakšceļu – vientuļu, gar Bažu purvu un mežu ieskautu seno ceļu starp Košragu un Dūmeli. Tad pa autoceļu atgriežas Kolkā.

Auto- / velo- maršruts: Apkārt Slīterei

Maršruta Apkārt Slīterei mērķis ir iepazīstināt ar daudzveidīgo Ziemeļkurzemes pussalas dabas un kultūras mantojumu, kā arī skaistākajām Slīteres nacionālā parka skatu vietām. Maršrutu var veikt ar auto, bet velobraukšanas entuziasti – arī ar divriteni (90 km, 1-2 dienas autobraucējiem, 1-3 dienas riteņbraucējiem).

Putnu vērotājiem: putni Slīterē

Slīteres Nacionālai parks ir putniem īpaša teritorija: Slīteres nacionālā parka teritorijas ģeogrāfiskais novietojums un dabas daudzveidība nodrošina divas tai raksturīgas un unikālas vērtības: parku šķērso Baltās-Baltijas jūras migrējošo putnu ceļš; parkā mīt daudz retu un īpaši aizsargājamu putnu sugu. Slīteres nacionālajā parkā ir konstatēta 261 putnu suga no visā Latvijā reģistrētajām 338 putnu sugām. Starp šīm sugām 66 ir retas un īpaši aizsargājamas Latvijā, bet 140 sugas ir apdraudētas Eiropā.

Dabas vērotājiem: zvēru vērošana

Slīteres nacionālais parks ir zvēriem īpaša teritorija: Slīteres nacionālā parka ģeogrāfiskais novietojums un biotopu daudzveidība nodrošina bagātu un Latvijai tipisku zīdītājdzīvnieku faunu. Iemācoties izturēties klusi un piesardzīgi, uzzinot par meža iemītnieku dzīvesveidu un paradumiem, ir visas iespējas sadzirdēt pūču kliedzienus, stirnu buku rējienus un vilku balsis naktī, saost jenotu, sastapt uz meža ceļa stirnu ar kazlēniem, skatīties, kā bebrs būvē māju un kā briežu bars rīta miglā peldas ezerā. Vairums no Slīteres nacionālajā parkā sastopamajām vairāk kā 40 zīdītāju sugām dzīvo slēpti un ir grūti novērojamas. Teritorijas mežainība nodrošina zvēru daudzveidību, bet apgrūtina to vērošanu, tāpēc vērošana iespējama tikai atklātās ainavās.