…Brokastis 9:00, tikai izejot pa durvīm nolēmām –

Tā kā Tbilisi apmācies un lija lietus…

Tā kā rīt reliģiski svētki visā Gruzijā, un nevar zināt kas atvērts…

Tā kā pieturā piebrauca 51. autobuss…

labāk šodien braucam uz klinšu alu pilsētu Upliscihi

Atkal izkāpjam no pilsētas autobusa Didubes „ maršrutku” galapunktā – meklējam transportu uz 70 km attālo Gori, bet labprātīgi nokļūstam taksista auto – 5 Lari no katra vienā virzienā (atpakaļ arī ar taksi). Nonākam Gori – tā ir pilsēta, kura cietusi nesenajā karā ar Krieviju , tur mums tas pats taksists piedāvājas par 40 Lariem aizvest, pagaidīt un atvest atpakaļ uz Tbilisi no alu pilsētas. 

Nē, tāds nav mūsu plāns, mēs negribam apskatīt arī Staļina muzeju, bet gan uzkāpjam Gori cietoksnī,

nofočējam skatu uz pilsētu

…apaļā ir (būs) autoosta

un dodamies meklēt autobusu uz Uplisichi.

Smukā Gori

Nākas mazliet pagaidīt – visi uzraksti gruzīnu valodā, bet katru reizi uzrunātais šoferis rāpjas laukā no kabīnes un iet meklēt mūsu autobusu, pēc brīža ir – klāt – 12 km vienā virzienā – 1 Lari no katra (taksisti piedāvā par 20 Lariem).

Upliscihe – ciems, kurš kā vēlāk uzzinājām, nesen „ pārcelts” citā vietā, iepriekš atradies aiz alu pilsētas, bet zem ciema atrasti apbedījumi – tagad vajadzētu šeit veikt arheoloģiskos izrakumus – to visu mēs uzzinām no alu pilsētas gida, vēsturnieka  – Gigutsa (stalber ) Tatrishvili. Tad nu šeit bija vienīgā vieta, kur labprātīgi pakļāvāmies „gruzīnu mārketingam” un šarmam. Nopirkām vēsturnieka brošūriņu par Uplistsikhi ar paša autora autogrāfu un Latvijas vēstnieka Gruzijā Andra Vilcāna pateicības ierakstu (10Lari), vēlāk arī viņa darināto jauno, šī gada 2 x jau pārlieto vīnu (1,5 litri 15 Lari).

Pašlaik ciemā dzīvo ap 1200 cilvēku, caur ciemu iet dzelzceļš, tas nodrošina lielu daļu iedzīvotāju ar darbu Tbilisi. Bet pašu ciemu (tas nav estētisks) – ja brauksiet ar auto vai tūristu autobusu nemaz neapskatīsiet, ceļš uz alām iet pār vanšu tiltu –

upe tā pati, kas Tbilisi – Mtkvari. Atpakaļceļā gaidot autobusiņu kāds sens kungs mūs uzcienāja ar aivas augļiem un diviem bezgala gardiem koroļokiem, un stāstu par to , kā kādreiz bijis Rīgā.

Bet vēl jau kas jābilst par pašām alām. Mēs tiekam izlaisti no „maršrutkas” pieturā, kurā mums jāgaida atpakaļ braucot, pēdējā iespēja 17:30, par mums rūpējas…un tad lēnā solī 20 minūšu gājiens līdz ieejai alu pilsētā.

Pastaiga pa alām – pirts, aptieka, tiesas nams, vīna glabātuves un dzīvojamās alas, te ir arī 40 m garais un 3m platais tunelis – pilsētā bijuši ap 1000 iedzīvotājiem,

un tā liecina par laika posmu – 2000 gadu pirms mūsu ēras. Viena no trijām alu pilsētām Gruzijā, vēl ir Vadzija, un Garedži. Upliscihe ir pati vecākā gan.

Padzeram kafiju un ar 1,5 litrīgo vīna pudeli dodamies atpakaļ. Laipnajam alu gidam – vēsturniekam ir padomā nodarboties ar tūrismu – par *** $ uz 5 diennaktīm viņš vēlas organizēt dažādas tematiskās ekspedīcijas pa Gruziju, mazām grupām (ap 5-6 ceļotājiem) ar pilnu pansiju(viesu mājās) , auto un šoferi – rakstiet – došu koordinātes, ja ir interese. Pašam viņam ir vīna dārzs un viņš nodrošina iespēju piedalīties vīnogu novākšanā un vīna darināšanā… – īstai laiks – septembris.

…mēs gaidām transportu uz Tbilisi

Nu jau dodamies atpakaļ uz Tbilisi – ēdam Gori, mājup ar taksi, pastaiga un šovakar apmierinām kāri pēc kā salda – lieli, taukaini pončiki ar vārītā krēma pildījumu – gārdi gan. Ak, nu jā – ieprovējam nopirkto vīnu kopā ar naktsmāju saimniekiem un neļaujam viņiem komentēt cik esam pārmaksājuši.