… kāpjam

… naktī pamodāmies vairākas reizes – nepatika sintētiskā sega, bija pa karstu UN! – dzīvojām uz dzīvas ielas – 4 stāvs visu nakti autobraucēji brauca, taurēja, kauca riepas, tuvējie policisti pamanījās slēgt brīdinājuma taures…-mācība – nakšņošanu vajag izvēlēties klusā rajonā. Tādas bija visas turpmākās naktis- neskatoties uz lielo nogurumu. Bet nu gulēt jau var Košragā…

Mums netālu Didube- viena no „maršrutku” izbraukšanas vietām – arī metro stacija.

Tātad no Didubes var aizbraukt uz laukiem – šoreiz plāns ir nokļūt līdz – Krusta pārejai 2395 m augstumā, līdz ciematiņam Kazbegi, kura jaunais nosaukums – Stepanatsminda (150 km no Tbilisi). Kazbegi – majestātiskā un ievērojamā 5047m v.j.l. virsotne, kur pēc sengrieķu leģendām tika piekalts nepaklausīgais Prometejs. Mazliet uz priekšu pabraucot robežpāreja uz Krieviju.

pa "maršrutkas " logu

pa “maršrutkas ” logu

Ceļa posms līdz slēpošanas kūrortam (populārākais Gruzijā) Gudauri ir labs, skati un daba arī, tad 20 km bezceļa ar tuneļiem (ziemā sniega lavīnas lai netraucētu braukšanu krītot uz ceļa), šo posmu tuvākajā laikā betonēs. Pa ceļam apstāšanās pie Narzani minerālūdens avota un vēl varot  apskatīt feodālajā laikmetā būvēto Ananuri cietoksni, no kura paveras skaists uz skats Žinvali ūdenskrātuvi. Iepazināmies braucot ar kādu kungu, ar kuru papļāpājām gan par politiku, gan par šašlikiem, gan sadzīvi. Viņa ceļš veda tālāk uz Krieviju – ciemos pie brāļa.

„šašlika recepte – maršrutkā”- autors kāds Gruzijas iedzīvotājs – visgaršīgākais šašliks sanākot no cūkas… griežam (iepriekšējā dienā), pievienojam – sāli, piparus daudz sīpolu un pāris stundas pirms cepšanas minerālūdeni – cepam daudz grozot…

sākam ceļu kalnā

Bet gruzīņu virtuve ir pelnījusi īpašu uzmanību…, šodien nav laika, kāpjam ārā no „ maršrutkas” un nonākam taksista ”apskāvienos” – par 40 Lari (dali ar 3=Ls), viņš mums parādīs visu –   Gveleti ūdenskritumu, baznīcu, kas atrodas apmēram 4,5 kilometrus no Stepantsmindas ciema 2220 metru augstumā. Tas nozīmē, ka būs jāpievārē vēl 500m augstums. Lai nokļūtu baznīcā, ir iespējams doties turp ar kājām, tas ir 1, 5 – 2 stundu stāvs kāpiens pa meža takām un kraujām, var arī turp doties ar auto un arī pa auto ceļu 6,5 km. Mēs bijām atbraukuši kāpt, laipnais taksists mums iedeva savu telefona nr. un komentēja, ka daudzi jau vēlāk viņam zvana pusceļā, jo tas būs grūti…- bija jau arī, bet tas pēc tam bija labākais, kas šajā ceļojumā ar mums bija noticis – mēs uzkāpām līdz Tsminda Sameba baznīcai, kas ir Gruzijas simbols.

Tsminda Sameba baznīca

Tsminda Sameba baznīca

te visi ganās un pastaigājas kur grib

Jautājam vietējiem kurš ceļš labāks … Siltai saulītei sildot sākam savu gājienu augšup…ar rokām brīžam pieturoties, nav jau treniņa, … galvenā doma nepaslīdēt.

labajā pusē gāzes vads

pēdējie metri un būs...

pēdējie metri un būs…

Mēs ejam pa taku gar gāzes vadu, kādā brīdi nonākam uz ceļa un pēkšņi nesaprotam – uz kuru pusi kalna pakāje un uz kuru baznīca – vaicājam kādam autobraucējam džipā, mums vēl pusstunda – tad arī būs, viņš norāda virzienu. Un atradām atkal taciņu – startējam reizē – viņš pa ceļu ar auto un mēs ar kājām pa stāvo taku – galā esam reizē –

tas džips

... tas ir to vērts...

… tas ir to vērts…

Par sajūtām nav iespējams uzrakstīt…par tām daļēji stāsta bildes, bet to sapratīs tikai tie , kas tur bijuši… tas bija kā svētceļojums, augšā kalnā saņēmām apbalvojumu…

Auksti – vējš svilpo – velkam no mugursomām jakas un tuntulējamies. Ja gribam aplūkot baznīcu aptinam ap galvu lakatu, šalli un iekāpjam aizlienētos svārkos .

ar roku aizsniedzami

svētceļotāju un mūsu mērķistā visa te ir daudz

Lejā pa taciņu doties nebija ne drosmes, ne spēka – nogājām pa auto ceļu.

bez 4x4 te nav ko darīt

bez 4×4 te nav ko darīt

ejam lejā

te dzīvo vietējie

mājas sargs

mājas sargs

vēl viena ciema bildeLielā steigā meklējām kur paēst un kā tikt uz Tbilisi- tumsa tuvojās ātri…- aizņēmām vietas „maršrutkā” un vaicājām , kur var ko apēst – mums norādīja uz to „glauno” māju – tak nē ! – ne jau tas mums vajadzīgs – tad nu ziniet visi Kazbegi ciemā jāēd – apmēram 300 m no autobusa pieturas, ejot tilta virzienā – ceļš uz Tbilisi paliek aiz muguras… sazarojas galvenais ceļš – mēs ejam pa kreiso daļu un tur tūlīt ir necils kiosks – „Mkinvari” – tie bija Gruzijas garšīgākie hinkāļi (Mtskhetas garāžā  nebija labi) ,gruzīni jau mūs bija brīdinājuši, ka šeit kalnos tie ir vislabākie – nevis ar maltu, bet gan grieztu gaļu un klāt tikai kalnos augoša „ne- zālīte’ – izcili!!! – tepat arī laba turku kafija – atkal lēti…

–        laika nav – skrienam uz busiņu un braucam uz Tbilisi…

Ceļš uz Kazbegi 2 x 10Lari, ēšana 8,8 Lari. Pēc garās dienas jau Tbilisi ieprovējām parastu veikala konjaku – Tbilisuri – maigs un lēns 0,25 l = 4,5 Lari, vakariņām lavašs un mandarīnu kaudze…

Ko vēl nepieminēju? – aitas, govis uz ceļiem. Suņi labsirdīgi un ceroši uz kārumiem.

No vietējiem uzzinājām par to, ka ziemas mēnešos apkures vajadzībām Kazbegi ciematā gāze tiek izmantota neierobežoti un par to vietējiem nav jāmaksā.

Vēl naktsmājās atskaite un sarunas ar naktsmītņu saimniekiem – viesmīlība un jaunais vīns no lauku radiem, rīt jauni plāni ….

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s