No rīta pamostoties vēl nezinājām, ka tā būs pēdējā labi gulētā nakts –

Otrā diena – atkal jau apmākusies, bet nu kā ir – tā ir , neko nevaram mainīt.

Viens no tirgiem 

Vispirms uz tirgu – pēc pārtikas – lasīt –  augļu krājumiem –

Dodamies uz pilsētu – esam ieguvuši plastikāta transporta karti un kāpjam metro – viena pietura no Zereteli prospecta līdz Station Square, tad neizkāpjot virszemē – uz otru metro līniju – izkāpjam Avlabari stacijā un … aizejam uz pretējo pusi –

raksturīgi Tbilisi

plāns bija redzēt – Samebu – Svētās Trīsvienības Katedrāli, bet arī

Atļauja fotografēšanai saņemta

Metekhi baznīca ir ievērības vērta, arī karaļa Vakhtang Gorgasali statuja.

Te tapa arī šis foto –

Būtu labi ievērot! – un izturēties ar cieņu pret reliģiskām vietām – sievietes – uzvelciet brunčus (nevarēju vienmēr) un apsedziet galvas – baznīcās. Redzēju gan daudzas gruzīnu jaunkundzes, kas arī baznīcā nelietoja lakatus! Jaunā pasaule iekaro Gruziju. Lai gan vēlāk „maršrutkās„ – braucot garām baznīcām daži šoferi un pasažieri cītīgi visu ceļu to tuvumā meta krustus.

Pēc Metekhi baznīcas

apskates aizklīstam pa mazu ieliņu, kura pašlaik tiek atjaunota (ES naudiņa) – pati iela, namu fasādes, bet „iekšas” paliek pa vecam…

…nākošgad būs smuki

Sākām runāties ar kādu kungu, un viņš mūs pasauca uz savas trases – oooh, kas par skatu – lejā upe (galva griežas) , paveras skats uz pretējo pilsētas daļu Narikala cietoksni un mēs stāvam uz 200 gadu veca balkoniņa (neatjaunota!, pagaidām). Izstāsta kā nokļūt līdz Samebai. Ejam atpakaļ un dodamies pareizajā virzienā.

Atsevišķs stāsts TUALETES – Atis Klimomičs (http://www.anothertravelguide.lv) – . Kādreiz Rīgā bija teiciens: kad beidzot pilsētā būs labas sabiedriskās tualetes, tad varēs teikt, ka pārmaiņas ir notikušas. Kādēļ lai šo teicienu nepiemērotu arī Tbilisi? – varu droši apgalvot – pārmaiņas nav notikušas – tualete pilsētā – kafē, teātri, izstāžu zāles, Brīvības laukuma pazemes pārejā – problēma liela – vēl „maršrutku„ galapunktos.

Citādi – viesmīlība… mēs tās izmantojām pat kādā armēņu mājā, kad uzrunājām uz ielas divas vietējās kundzes, lai noskaidrotu par šīs iestādes esamību…

Parunājāmies ar viņām – uzzinājām, ka esam ieklīduši armēņu apdzīvotā rajonā, ka te viņi dzīvo jau vairākus desmitus gadu – bērni plašajā pasaulē – dēls sinhronais tulkotājs ASV – tulko angļu, krievu, gruzīnu, armēņu un franču valodās – talantīgie daudzi ir ieguvuši izcilas izglītības…arī mūsu naktsmāju saimnieces viens no dēliem ir ASV – ieguvis izglītību tur no 16 gadu vecuma ar pasaules ebreju atbalstu.

Atkāpe – par izglītību – mēs te „cepamies” par tām valodām – latviešu, krievu, vai augstskolās vajag lekcijas angliski lasīt? – Gruzijā jau padomju laikos daudzi (varbūt daļa) bērni apmeklēja „krievu” skolas – uz manu izbrīnīto jautājumu- KĀPĒC? – atbilde – loģiska – blakus Krievija- daudz labu augstskolu, iespējas iegūt labu izglītību, Gruzijā liels konkurss uz nedaudzajām augstskolām – te vietā atcerēties, ka Latvija ir stipri līdzīga teritorijas izmēros un iedzīvotāju daudzuma ziņā… Mēs esam saražojuši augstskolas pār mēru, ka studentu jau nepietiek…

Nu ne jau par to – stāsts turpinās par Tbilisi, pēc viesošanās pie armēnietēm –

Svētās Trīsvienības Katedrāle

…varam tik iedomāties kā še smaržo vasarā

beidzot Sameba (Gruzijā ir divas – arī otru mēs vēl atradīsim) – iespaidīgi…varam klausīties sprediķi, ko reizēm iedzied lasītājs un pavada koris.

… tas ceļš vēl priekšā

Te satiekam kāziniekus – par 100 $ stundā var laulāties – apsveriet jaunās līgavas! Limuzīna izmaksas nenoskaidrojām.

Atkal jau kājas liek sevi just – dodamies tālāk – Abanotubani – „Sulfur” pirts komplekss „Narikala” cietokšņa pakājē būvēts vēl 17. gadsimtā

…ejam mērcēties…

– šī vakara plāns – ir 16.00 – pēc vietējā laika un nevarētu būt vēl daudz mazgāties gribošo… Ne sezonai ir savi plusi – par 25 Lari (dalīt ar 3 = 8,5 Ls, sezonā 50 Lari) iegūstam ieeju atsevišķajā pirts baseinā – 1 stunda mūsu rīcībā. Pirts apkalpotāja „palaiž” krānus un piekodina neaiztikt spaini, kurš tur ielikts korķa vietā!!!??? – apsolāmies, ģērbjamies un iegrimstam – spainis jau ir uzpeldējis. Ūdens bišķi smird, bet tā jau tam jābūt, mirkstam… man pietrūka karstuma, bet pēc pusstundas mērcēšanās jūtams nogurums un iedarbība. Promejot uz vaicājumu par ūdens vēsumu saņemam atbildi  –   Tā kā ūdens netiek sildīts, tā temperatūra ir atkarīga no apkārtējās vides temperatūras- vasarā baseinos ir karstāks un diemžēl ziemā jau vēsāks… 40 – 60 ͦ , neko darīt – ja laukā 35 ͦ tad 60 ͦ noteikti der? Zinājām par kisas – masiera pakalpojuma piedāvājumu, bet neizmantojām…

Pagājāmies aiz pirtīm uz priekšu, tur var pavakariņot.

Jau vakars un skaisti izgaismotā pilsēta priecē. Atkal ar kājām uz naktsmājām, lai labāk nāk miegs. Šoreiz Čavčavadzes prospektu, ir vērts ielūkoties iekšpagalmos, tur rosība liela vakaros. Rīt – brauciens uz laukiem ar „maršrutku”…

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s