Aiz laika trūkuma mājas lapu esmu “pametusi” novārtā, šogad esmu sapratusi ko nozīmē,ka vairākas nedēļas viss ir pilnīgi pilns. Paldies visiem par to.
Esmu daudz strādājusi, domājusi par Jums. Man palīdz Slīteres meži, jūra un Košraga enerģētika. Man palīdz Jūsu pozitīvā enerģija. Jūs noteikti zināt cik paši esat jauki cilvēki, bet to nekad nav liki pateikt vēl reizi.
Šogad daudzi ar kājām nostaigājuši un riteņiem izminušies pa Slīteres takām, šogad pie mums vairāk nakšņo uz ilgāku laiku mammas ar saviem bērniem. Aktuāls palicis jautājums par bērnu izklaidi, bet kurš gan gribēs atbildību par šūpolēm, par kritieniem un traumām? Jāizdomā, kas mazāk bīstams.
Šovasar samazinājām telšu vietas, rindas pie dušām manīju tikai Jāņos, tātad cenšamies iekļauties 50 nakšņotāju skaitā (tas tāpat nezinātājam izklausās baiss cipars), un klātesošie parasti brīnās, ka viņu ir tik daudz jo nejūt to.
Mums nedēļu ciemojās pāris ne – latviešu kundzes ar saviem suņiem – pasaules čempionātu dalībniekiem. To ir vērts redzēt kāda paklausība, un treniņi ir kā šovi. Un lieki teikt, ka viņi aiz sevis neko neatstāj ne pie mums, ne pludmalē un ciema teritorijā, tas patīkami apliecina suņu saimnieku kultūru. Neviena nedisciplinēta rējiena. Visiem apkārtējiem pozitīvas emocijas. Būtu labi ja pie mums ierastos suņuki ar potēšanas pasēm un tikai tad ja saimnieks zin, ka viņa suns ir paklausīgs un netraucēs pārējos.
Par to man pārmesto “klusuma kultivēšanu” – ne jau manis dēļ tas nepieciešams… paskaties pa labi un pa kreisi – cieni savu kaimiņu.
Paldies vēl reizi un lai Jums visiem pozitīvā vairāk.
P.S. Man vēl viena ļoti grūta nedēļa stāv priekšā un tad jau iesim uz rudeni…
