La Boka – tas nozīmē – “muti“, jo  Riachuelo upe  ir ieeja visiem kuģiem, kas nāk no Eiropas. Tā bija pirmā osta un vieta, kur visi imigranti atrada savu pirmo patvērumu Argentīnā.

– tas ir futbols – ‘La Bombonera,’ ( tulkojumā – šokolādes kaste) – Argentīna nav iedomājama bez tā, tie ir suvenīru veikaliņi stadiona apkaimē, tās ir kluba krāsas, gan simbolikā, karogos, gan māju fasādēs, tas ir futbola muzejs (leģendārais Diego Maradona.).

La Boka  – tas ir tango…

La Boka tas ir mākslinieks  – Benito Quinquela Martin 1890 – 1978 – (var apskatīt viņa mākslas muzeju) , kurš arī pēc slavas un atpazīstamības sasniegšanas palika dzīvot šeit. Nodibināja skolu, bērnu klīniku, palīdzēja trūcīgajiem rajona iedzīvotājiem. Muzeja ceturtajā stāvā saglabāta mākslinieka darba un dzīves telpa.

Var iemest aci privātajā muzejā Fundación Proa – uzkāpt trešajā stāvā uz kafē un palūkoties uz pilsētas daļu no augšas, un lēni izsūkt ledusaukstu svaigi spiestu apelsīnu sulas glāzi.

Tad nu daudz par šo rajonu neklaiņojot – ar taksometru uz atjaunotajā elektrostacijā izveidotu muzeju   Usina del Arte  – http://usinadelarte.org/ – kur pašlaik ekspozīcija veltīta komiksu un multeņu varonei – Mafaldai .

Droši varu teikt – viens no Buenosairesas labākajiem krogiem – El Obero – https://plus.google.com/103800022133603046570/about?gl=lv&hl=lv
Slavenību fotogrāfijas, pats saimnieks un galvenais kritērijs – garžīgi! Un kā vienmēr  – lielas porcijas.

Tas bija tiramisū – gatavots pēc restorāna saimnieka mātes senas receptes.

Tagad atkal pēcpusdienas atpūta un…. Šovakar mēs dosimies uz milongu.

Aizmirsu pieminēt – šajā rajonā var meklēt vēsturisko Vaska muzeju – tajā attainotas dabīga izmēra ainas no koloniālisma līdz mūsu dienām.

…. šeit varētu neko nerakstīt – bezgala izteiksmīgi! – gan pāvests, gan Evita no balkona, gan veikaliņi! UN ielas!!!! – kādā bildē pat lauka vannasistaba.Trūcīgs ir šis rajons, savā laikā mājas tika krāsotas ar kuģu krāsu pārpalikumiem, bet tagad tas ir veiksmīgs vēstures attainojums.

Šis ir rajons par kuru tūristam labāk neklaiņot!

– Vispirms par pārvietošanos – kājām – kvartāls 130m(50 numuri katrā kvartālā) , visa pilsēta sadalīta regulāros kvartālos, ielas taisnas – viegli orientēties. Vajadzīga laba pilsētas karte. Pilsēta ļoti liela! Ar kājām neapskriet!

Tad nu nākas izmantot autobusu vai mazliet dārgāko – metro – abiem ir vienotas transporta kartes, kuras visērtāk papildināt metro kasēs. Autobusu maršrutu gan jāmeklē internetā (iekāpšanas vietās rātni stāvēt rindās, paceļot roku autobuss stāsies… un ja vēlaties sēdēt aizņemiet autobusa tālāko galu , priekšā jādod vietas bērniem.).

Var braukt ar taksometriem – Radio taksi (melni ar dzeltenu) – ja vairāki braucēji, tas ir izdevīgi un ātri. (palūkojiet vai taxim skaitītājs ieslēgts (iekāpšana dienā ap 14.5 peso, vakarā 17,5 peso) . Tad nu šo pēcpusdienu uz Palermo – Japāņu dārzs.

Dīķos peld krāsainas karpas.

Zied Japānas ķirši – sakuras…

Mums tik ļoti patīk pastaigas pa “zaļo “Buenosairesu, ka šajā rajonā mēs arī vēl būsim. Tuvumā ir Rožu dārzs, botāniskais un zooloģiskais dārzs. Šodien pabraucām garām ar autobusu – Plaza Naciones Unidas – atvētrajam mehāniskajam metāla ziedam , nepaguvām apskatīt muzejus  (Museo Nacional de Bellas Artes, un Museo de Arte Latinoamericano.)... mums pagaidām liekas, ka vēl daudz laika.

Atpakaļceļā paguvām nopirkt biļetes uz operu – http://www.teatrocolon.org.ar/en/opera-en/elektra

un vakariņas alus krogā Krakova

– http://www.krakow-cafe.com.ar/ubicacion/

Rītdiena atnesīs ko jaunu!

Paceļu galvu savu no spilvena! – nu nē, vēl nē… Ne jau gulēt uz Buenosairesu esam atbraukuši!

Brokastis – atkāpe no maršruta… (man bija plāns mēneša laikā Argentīnā nomest kādu kg. Nu noteikti augļi tur, klimata maiņa… – plāns palika par plānu…)

STEREOTIPI

– silts klimats – visi ēd augļus – argentīnieši neēd augļus, vienīgais augļu izmantošanas veids – izspiest sulu vai pagatavot ūdens (piena) dzērienu ar smalcinātiem augļiem un ledu – likvidos

– Argentīna , ( tepat Meksika) , jāatved garšaugi, un viņi noteikti paši izmanto t0s – argentīnieši maz izmanto garšvielas, parasti pie ēdiena tiek pasniegtas mērcītes, vissargentīniskākā ir čimičuri

Sapratu, ka… Argentīnā visi ēd gaļu, ēd daudz un parastā tauta, it sevišķi sievietes, ir ar lieko svaru. Mūsu latvietes ir slaidākas, koptākas un izskatīgākas. Pretējo varētu teikt par vīriešiem.

Tā bija atkāpe – Atgriežamies pie brokastīm – nav jēga iepirkt maizi vakarā, tā jāpēck svaiga (lasīt – mīksta un silta), jo ceptuve un maiznīca ir blakus dzīvesvietai.

Tātad brokastis – silta baltmaize un gaļiņas no tuvējā “Ķīnieša” veikala. Nu kurš gan var noturēties kārdinājumam uzlikt uz maizes plānu šķēlīti auksti kūpinātas gaļiņas. Klāt kafiju –  Un neaizmirstiet nopirkt – Media lunu, bez tās nu nekā…

Tad nu ar grūtībām esam agri – 9ņos gatavi iziet ielās – šodien atkal tepat – ap māju – pa Defensas ielu uz pretējo pusi (vakar bija Maija laukums) , šodien mazliet San Telmo rajons

un Plaza Dorego .

. un svētdienā te būs mīmi, mūzika, performances, māksla un arī nekam nederīgas lietas…

un tālāk  uz Puerto Madero rajonu – ostas un industriālais rajons

( http://www.puertomadero.com/) –  tie ir dīķi, spīķeri, tilti, skaisti pastaigu parki  (Mujeres Argentinas un Micaela Bastidas) un Ekoloģiskais rezervāts ar  Rio de la plata (Laplatas upe).

Tas bija rīta ekskurss, tagad ejam pāris stundu atpūtā, jo ir dienas vidus + 30 un mēs esam noguruši. Reizēm liekas, ka visi ir noguruši – daudzi veikali, lielākā daļa ēdināšanas ir ciet, lai atkal atsāktu dzīvot – vakara dzīvi. Tad arī mēs turpināsim.

P.S.Puerto Madero – mums ar rīta pastaigu bija par maz …

chimchurri – mērcīte pie gaļām, mīkstas baltmaizes – sakapājam  pētersīļus ap 100gr ,piecas ķiploka daiviņas. Pielej apmēram 100ml olīveļļas., pieber 1 tējk maltas paprikas, 1/2 tējkar. sāls, 1 tējk. oregano . Mazliet čili . 2 ēd/kar etiķa (vīna) var lietot uzreiz , labāk paturēt brīdi – lai savelkas.

Un karstā vasaras dienā Licvido – glāzi šķidruma  (piena, jogurta vai ūdens) ,pievieno  sablenderētiem  3 banāni + 1 liels kivi … + ledus.

… laika starpība ir liela 6 stundas un jau ap astoņiem vakarā – miedziņš par sevi atgādina , bet Buenosairesā vakariņot pieņemts pēc deviņiem (Latvijā ap 3:00).
Tad nu pēc garā brauciena rīts pāraug dienā, taupot spēkus

– tuvējā apkārtne – mēs dzīvojām Defensas ielā. tā atrodas San Telmo rajonā

http://tools.wmflabs.org/wiwosm/osm-on-ol/commons-on-osm.php?zoom=16&lat=-34.625245&lon=-58.37003

( Saint Pedro González Telmo) ,( mums bija doma katru dienu veltīt kādam pilsētas rajonam, tas gandrīz izdevās).

San Telmo ir sens pilsētas rajons (no 17 gs), kādreiz te attīstījās rūpniecība , atradās dažādas noliktavas – ādas, vilnas, beramo produktu, pirmās vējdzirnavas. Vēlāk te savas mājas būvēja bagātnieki, ierīkoja kanalizāciju, ūdens apgādi, bruģēja ielas, līdz 1871.gadā dzeltenā drudža epidēmija no šejienes aizdzina visus. Pats drudzis atņēma ap 10 000 dzīvību. Pēcāk šeit vienmēr apmetušies krievi, galisieši, itāļu un Lielbritānijas imigranti – te atrodas Argentīnas pirmā Krievijas Pareizticīgo baznīca (1901.). Lielākajā daļā no San Telmo ir 19.gadsimta arhitektūra ar bruģakmens ielām, tā ir kultūras un mākslas , bohēmas un tango tradīcijām bagāta. Katru svētdienu te pulcējas antikvāru gadatirgus (Feria de Antigüedades) galvenajā publiskajā laukumā, Plaza Dorrego un tas stiepjas pa visu Defensas ielu.Tas izsludināts par lielāko antikvariātu pasaulē zem atklātām debesīm.

Tik raksturīgas laikam un vēsturei ir Peru un Čīles ielas.

Kā kūsāja te nedēļas nogalēs dzīve, mēs mazliet manījām, lai gan sezona vēl īsti nebija sākusies. Bija Argentīnas pavasaris.

Un pa Defensas ielu pretējā virzienā no Plaza Dorrego laukuma ir Maija laukums – Plaza de Mayo, šeit atrodas Casa Rosada (Rozā nams)

– Argentīnas prezidenta rezidence (patreizējā prezidente Kristīne-Fernandesa Kirhnere). Tepat rāts nams, kuram būvējot ielu, daļu vienkārši “nogrieza”.

No šejienes sākas Maija avēnija – Av. de Mayo, kuras galā atrodas Argentīnas Kongresa pils.

9. jūlija avēnija bija platākā iela pasaulē, tikai pavisam nesen Brazīlijā tika izveidota vēl platāka avēnija.

Kas vēl Jums jāzina?

– saldējums no saldējuma tīkla PERSICCO ir garšīgi

– ja nepieciešama laba kafija – Kolumbijas par 200peso/kg –

tā pērkama šeit –

– kā gan bez alus – var pamēģināt  – šo –

Un vēl par grafiti  – tie ir atļauti, tos sastopam bieži – gan kvalitatīvus , gan neglītus! šis ir diezgan izdevies!? –

Nu tā … ir 23.00 pēc Argentīnas laika  – mēs drīkstam iet gulēt – tik modinātājs skanēs pēc astoņām stundām.

Pirmā diena –

mēs sākām jau agri no Košraga – uz Rīgu, tad  – 16.35 ielidojām Amsterdamā, un 21.15 uz Buenosairesu. Bagāža gan pa tiešo uz Argentīnu – un mums cerības, ka saņemsim to! (cerības piepildījās) Bagāžā suvenīri, končas, balzāmiņš, griķi un rupjmaize.

Amsterdamā – bez nodokļa Bushmills – vēlāk to uz lentas mums muitnieki analizēja – atplēsa pareizo veikala iepakojuma maisiņu un iedūra ar adatu korķī,  pārbaudīja zem mikroskopa izsūkto šķidrumu – atzina par kvalitatīvu, tātad drīkstam doties tālāk. Reiss kavējas 1h, bet vēlāk laiks tika gandrīz iedzīts. Lieki teikt, ka bažas par 14 turpmākajām stundām lielas. Izrādās nepamatotas – mūs daudz baroja, varēja klausīties mūziku, skatīt filmas un varēja arī gulēt.

Ēdām – vistiņa + dārzeņui salāti, pupiņas ar kukurūzu , cepti kartupeļi, saldajā putukrējums ar biskvītu, kafija, tēja, vīns, sulas + cepums ar sieru un sviestu.

pirmās naksniņas – grauzdētas mandeles ar šķidrumiem, otrās naksniņas – siera maize ar šķidrumiem.

Brokastis – omlete, cepti kartupeļi, maize +  dārzeņi + augļu salāti + ābolmaize ar šķidrumiem.

Visu laiku ir iespējams saņemt ko dzeramu. Jau mājās esot konstatējam faktu, ka KLM baroja gārdāk un vairāk kā AF (Francija).

Nu ko ?! Esam klāt Latvijā 14.00, bet Buenosairesā ir rīts 8.00 – starpība 6 stundas, pēc laika maiņām Latvijā būs –  5 stundas, mēs dažreiz to mēdzām atcerēties – atgriežoties no vakariņām uz gulēšanu, droši varēja sazināties ar mājiniekiem – WhatsApps rullēja visu ceļojumu!

Vēl pēdējais stresiņš par daudzajiem telefoniem, jāaizpilda deklarācija – kur dzīvosim? pasu kontrole un bagāža… Mēs dodamies uz Monserratu, mūsu dzīves vietu Buenosairesā.

Organisms bļauj pēc uzēšanas – un mēs tuvu mājām uz La Poesia.Maize ir neatņemama katras ēdienreizes sastāvdaļa, ar sviestiņu un garšaugu mērcītēm.

Izvēlamies kādu no pieciem brokastu komplektiem, svaigi spiestu sulu un kafiju.

Vēderprieki turpinās ar augļu iepirkšanu  tuvējā tirgū

Mēs šeit vēl iegriezīsimies

–  ķirši, pirmās zemenes, mango, gvajaba (gluma, asa pēc garšas – līdzīga bumbierim). papaja, marakuja, banāni, arbūzs…

– 542 Peso – ( 100$ = 850 Peso bankā, vai ap 1300Peso tirgū),

AK tās nulles  – tās mūs mulsinās visu ceļu.

…. turpinājums rīt!

…Brokastis 9:00, tikai izejot pa durvīm nolēmām –

Tā kā Tbilisi apmācies un lija lietus…

Tā kā rīt reliģiski svētki visā Gruzijā, un nevar zināt kas atvērts…

Tā kā pieturā piebrauca 51. autobuss…

labāk šodien braucam uz klinšu alu pilsētu Upliscihi

Atkal izkāpjam no pilsētas autobusa Didubes „ maršrutku” galapunktā – meklējam transportu uz 70 km attālo Gori, bet labprātīgi nokļūstam taksista auto – 5 Lari no katra vienā virzienā (atpakaļ arī ar taksi). Nonākam Gori – tā ir pilsēta, kura cietusi nesenajā karā ar Krieviju , tur mums tas pats taksists piedāvājas par 40 Lariem aizvest, pagaidīt un atvest atpakaļ uz Tbilisi no alu pilsētas. 

Nē, tāds nav mūsu plāns, mēs negribam apskatīt arī Staļina muzeju, bet gan uzkāpjam Gori cietoksnī,

nofočējam skatu uz pilsētu

…apaļā ir (būs) autoosta

un dodamies meklēt autobusu uz Uplisichi.

Smukā Gori

Nākas mazliet pagaidīt – visi uzraksti gruzīnu valodā, bet katru reizi uzrunātais šoferis rāpjas laukā no kabīnes un iet meklēt mūsu autobusu, pēc brīža ir – klāt – 12 km vienā virzienā – 1 Lari no katra (taksisti piedāvā par 20 Lariem).

Upliscihe – ciems, kurš kā vēlāk uzzinājām, nesen „ pārcelts” citā vietā, iepriekš atradies aiz alu pilsētas, bet zem ciema atrasti apbedījumi – tagad vajadzētu šeit veikt arheoloģiskos izrakumus – to visu mēs uzzinām no alu pilsētas gida, vēsturnieka  – Gigutsa (stalber ) Tatrishvili. Tad nu šeit bija vienīgā vieta, kur labprātīgi pakļāvāmies „gruzīnu mārketingam” un šarmam. Nopirkām vēsturnieka brošūriņu par Uplistsikhi ar paša autora autogrāfu un Latvijas vēstnieka Gruzijā Andra Vilcāna pateicības ierakstu (10Lari), vēlāk arī viņa darināto jauno, šī gada 2 x jau pārlieto vīnu (1,5 litri 15 Lari).

Pašlaik ciemā dzīvo ap 1200 cilvēku, caur ciemu iet dzelzceļš, tas nodrošina lielu daļu iedzīvotāju ar darbu Tbilisi. Bet pašu ciemu (tas nav estētisks) – ja brauksiet ar auto vai tūristu autobusu nemaz neapskatīsiet, ceļš uz alām iet pār vanšu tiltu –

upe tā pati, kas Tbilisi – Mtkvari. Atpakaļceļā gaidot autobusiņu kāds sens kungs mūs uzcienāja ar aivas augļiem un diviem bezgala gardiem koroļokiem, un stāstu par to , kā kādreiz bijis Rīgā.

Bet vēl jau kas jābilst par pašām alām. Mēs tiekam izlaisti no „maršrutkas” pieturā, kurā mums jāgaida atpakaļ braucot, pēdējā iespēja 17:30, par mums rūpējas…un tad lēnā solī 20 minūšu gājiens līdz ieejai alu pilsētā.

Pastaiga pa alām – pirts, aptieka, tiesas nams, vīna glabātuves un dzīvojamās alas, te ir arī 40 m garais un 3m platais tunelis – pilsētā bijuši ap 1000 iedzīvotājiem,

un tā liecina par laika posmu – 2000 gadu pirms mūsu ēras. Viena no trijām alu pilsētām Gruzijā, vēl ir Vadzija, un Garedži. Upliscihe ir pati vecākā gan.

Padzeram kafiju un ar 1,5 litrīgo vīna pudeli dodamies atpakaļ. Laipnajam alu gidam – vēsturniekam ir padomā nodarboties ar tūrismu – par *** $ uz 5 diennaktīm viņš vēlas organizēt dažādas tematiskās ekspedīcijas pa Gruziju, mazām grupām (ap 5-6 ceļotājiem) ar pilnu pansiju(viesu mājās) , auto un šoferi – rakstiet – došu koordinātes, ja ir interese. Pašam viņam ir vīna dārzs un viņš nodrošina iespēju piedalīties vīnogu novākšanā un vīna darināšanā… – īstai laiks – septembris.

…mēs gaidām transportu uz Tbilisi

Nu jau dodamies atpakaļ uz Tbilisi – ēdam Gori, mājup ar taksi, pastaiga un šovakar apmierinām kāri pēc kā salda – lieli, taukaini pončiki ar vārītā krēma pildījumu – gārdi gan. Ak, nu jā – ieprovējam nopirkto vīnu kopā ar naktsmāju saimniekiem un neļaujam viņiem komentēt cik esam pārmaksājuši.