Man ir it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība.
Tas augstākais, ko mums var dot
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulksten’s skan
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds pukst aplaimota man.

Kaķu mēlītes

- 200g sviesta puto ar 200 g pūdercukura , pievieno vaniļas cukuru, iesijā 200g miltu un beigās iecilā 2 saputotus olu baltumus (putojot pievieno šķipsniņu sāls).

Cep 180 grādos 5-10 min, atdzisušiem vienu galu nosmērē ar kausēta(ūdens peldē)  (100 g ) sviesta un šokolādes ( 100g ) maisījumu.

Auzu pārslu cepumi

300 g lobītas saulespuķu sēklas (apgrauzdētas); 100 g rudzu miltu; 1 tēj/k cepampulvera; 250 g sviesta, 200 g cukura, paciņa vanilīncukura ; 2 ola ; 300 g auzu pārslas

Saulespuķu sēkliņas mazliet sablenderē pēc apgrauzdēšanas  (sīki nevajag, tikai mazdrusciņ). Mīkstu sviestu sajauc ar cukuru un divām olām, pieliek vaniļas cukuru, miltus kopā ar cepamo pulveri. Beigās pievieno saulespuķu sēkliņas un auzu pārslas. Veido garenus cepumiņus, cep 200 grādos 15-20 minūtes (kad sāk smaržot visa māja, tad arī ir gatavi).

Rudzu- sēkliņu cepumi  – man vienkārši nejauši tā iznāca!

Iepriekšējai receptei aizmirsu pievienot auzas un nekas nesanāk (recepti mēģināju no galvas) – cepumi izplūst… pieliku vairāk rudzu miltus – 200g un sanāca ļoti garšīgi cepumi – garšīgāki par auzu!!!

Vēl nedrīkst nepieminēt -  Kokosriekstu cepumus -

100 g kokosriekstu skaidiņu + 3 ēd/kar kondensētā piena (nevārīts, ar cukuru).

Par cepšanu – gaumes jautājums:
ja karstums būs lielāks (kādi 200 grādi) , cepam mazāku laiku. Cepums būs ar garoziņu riņķī un mīksts iekšā.

ja cepšana notiks mazā karstumā (150 grādi) , tad cepumi būs saturīgi viscaur, varētu sanākt par graužami un zeltainā krāsā.

Un jau 25 gadus ceptie -  senie Biezpiena cepumi -

Trīs sastāvdaļas:
Biezpiens + Sviests + Milti. Vienādos daudzumos -  100 + 100 + 100,

vai 250 + 250 + 250, vai….10000 + 10000 + 10000

samīca ieliek ledusskapī – var uz stundu, var uz 24 – 72 stundām. Plāni izrulē, pārziež ar olu, pārber ar cukuru – kāreiz baltu, citreiz brūnu(var kanēli piebērt). Var izspiest formiņas (ilgāks darbs), var griezt strēmelēs un rombiņos (ātrāk).  Cep 180 grādos – zeltainus, brūnganus. Kraukšķīgi, kad atdziest.

No šis mīklas gatavoju pīrādziņus, bet tas būs uz Zsv, tad arī pielikšu bildi.

Mīklu izrulē apaļu kā pica apmēram 20 – 25 cm diametrā, griež 8 daļās un uz ārējās malas liek pildījumu – siera klucīti, cauraugušu kūpinātu gaļu saceptu ar sīpoliem, kūpināt šķiņķa gabaliņus. Satin, pārziež ar olu, pārber ar sezamu, vai ķimenēm. Cep 200 grādos.

Atkal “riepai “prieki… pēc šitā visa neaizmirstiet pakustēties.

Mīkla? Resurss plašs – internetā recepšu daudz. Es jau vairākus gadus cepu šo —

Cukurs ap 400g, medus200-400g, sviests400g.

Milti 1-2 kg un tajos iejauc 2 tējkarotes sodas.

Garšvielas (nebūs nomācošas) – koriandrs 2tēj/k, krustnagliņas ap 20gb, muskatrieksts – 2gb, kanēlis- 2standziņas, smaržīgie pipari -20gb, ingvers malts 1tēj/k. Garšvielas var sagrūst piestā, var samalt dzirnaviņās.

Nu ko? – ķeramies pie procesa.

Cukuru 400g sausā katlā uz mazas uguns nepārtraukti maisot ar koka karoti sabrūnina. Uzmanīgi pielej vārošu ūdeni – 200ml ,uzmanīgi- iet pa gaisu. Parasti ņemu dziļu katlu…maisa līdz karamele izšķīdusi

Pievieno sviestu 400g, garšvielas, izmaisa, pārtraucu karsēšanu, pievienoju medu 400g (var nelikt) un tad pievieno daļu ( 1kg)miltus, kas sajaukti ar sodu. Visu kārtīgi izmaisa un mīcu, mīcu, mīcu… beru miltus, mīcu, līdz nelīp pie rokām – dalu 3 daļās, tinu pārtikas plēvē un glabāju ledusskapī-vismaz mēnesi, pēc ievietošanas ledusskapī mīkla paliks cietāka, pirms cepšanas mazliet jāatsilda siltā virtuvē…

Lai veicas, vēl var pagūt…

„Pītagi” ir omulīgs viesu nams un kempings pie jūras Košragā, Ziemeļkurzemē

Мороз и солнце, день чудесный: Отдыхай зимой в Курляндских дюнах!

Winter time is full of light, Winter time is big and bright: Stay by the Baltic sea this winter!

“Kā jau ziņots, 2011.gada 13.februārī Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes „Ventspils muzejs” direktore Margarita Marcinkeviča parakstīja dāvinājuma līgumu, kas paredz Lielirbes baptistu baznīcas ēkas, kas šobrīd atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, pārcelšanu uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju Riņķa ielā 2. Šobrīd notiek arhitektoniskā izpēte un projektēšana, lai vasaras beigās rūpīgi veiktu pārcelšanu, pēc tam – būvniecību muzejā un ēkas iekārtošanu, ko paredzēts beigt nākošā 2012.gada pavasarī.

Celtni pēc pārcelšanas Piejūras brīvdabas muzejā iecerēts izmantot ekspozīcijas izveidei par baptistu kustības vēsturi Ventspils novadā un Latvijā, tradicionālo konfesiju laulību, piemiņas, atceres, iesvētes, ekumēniskiem un citiem dievkalpojumiem, kā arī svētku pasākumiem, mākslas un krājuma izstādēm, koncertiem, literāriem un līdzīgiem pasākumiem, kuri nav pretrunā ar kristīgām vērtībām.

Lielirbes baptistu lūgšanu nams ir gandrīz simtgadīga celtne, kuras iesvētīšana notikusi 1913.gadā. Sākoties 1.pasaules karam, Lielirbes draudzei lūgšanu nams bija jāatstāj. Vācu invāzijas laikā to nojauca un pārcēla uz jūrmalu Lielirbes upes malā, kur tā tika izmantota kā zivju apstrādes cehs. Pēc kara, daļu materiālu iegūstot, noplēšot zivju cehu, daļu sarūpējot no jauna, draudze baznīcu atjaunoja un 1922.gadā iesvētīja vietā, kur tā atrodas tagad. Latvijas piekrastē saglabājušies vien nedaudzi šāda veida koka arhitektūras lūgšanu nami, kas, ņemot vērā piekrastes zemo apdzīvotību un izmantoto materiālu, izzudīs tuvāko gadu desmitu laikā.”

Lieki teikt, ka pārvietošana ir visnotaļ apsveicams solis šīs celtnes saglabāšanas procesā, bet mani neatstāj nostalģiskas domas… Šajā vidē vairs nekad nebūs pilnasinīga un reāla dzīve.

Izstādes iniciators lielirbietis no sirds Ilvars Gudrimovičs raksta: „Meža vidū stāv veca, dažādus laikus pieredzējusi, stalta koka ēka. Tikai zinātāji māk teikt, ka kādreiz tā bijusi dzīva un darbīga zvejnieku ciemata Lielirbes sabiedriskās dzīves centrs – baptistu baznīca. Mūsdienas daudzās ciema viensētas ir pazudušas un visu savā varā ir pārņēmis mežs, atstājot vien dažas ēkas, kurās vasarā šejienes burvīgumu un mežonīgumu bauda vien daži izredzētie”.

Sezonas darbi ir dažādi…

Esmu daudz strādājusi, domājusi par Jums. Man palīdz Slīteres meži, jūra un Košraga enerģētika. Man palīdz Jūsu pozitīvā enerģija. Jūs noteikti zināt cik paši esat jauki cilvēki, bet to nekad nav liki pateikt vēl reizi.

Šogad daudzi ar kājām nostaigājuši un riteņiem izminušies pa Slīteres takām, šogad pie mums vairāk nakšņo uz ilgāku laiku mammas ar saviem bērniem. Aktuāls palicis jautājums par bērnu izklaidi, bet kurš gan gribēs atbildību par šūpolēm, par kritieniem un traumām? Jāizdomā, kas mazāk bīstams.

Šovasar samazinājām telšu vietas, rindas pie dušām manīju tikai Jāņos, tātad cenšamies iekļauties 50 nakšņotāju skaitā (tas tāpat nezinātājam izklausās baiss cipars), un klātesošie parasti brīnās, ka viņu ir tik daudz jo nejūt to.

Mums nedēļu ciemojās pāris ne – latviešu kundzes ar saviem suņiem – pasaules čempionātu dalībniekiem. To ir vērts redzēt kāda paklausība, un treniņi ir kā šovi. Un lieki teikt, ka viņi aiz sevis neko neatstāj ne pie mums, ne pludmalē un ciema teritorijā, tas patīkami apliecina suņu saimnieku kultūru. Neviena nedisciplinēta rējiena. Visiem apkārtējiem pozitīvas emocijas. Būtu labi ja pie mums ierastos suņuki ar potēšanas pasēm un tikai tad ja saimnieks zin, ka viņa suns ir paklausīgs un netraucēs pārējos.

Par to man pārmesto “klusuma kultivēšanu” – ne jau manis dēļ tas nepieciešams… paskaties pa labi un pa kreisi – cieni savu kaimiņu.

Paldies vēl reizi un lai Jums visiem pozitīvā vairāk.

P.S. Man vēl viena ļoti grūta nedēļa stāv priekšā un tad jau iesim uz rudeni…

Vēl nepieciešama kāda gaļas piedeva – piem.-  4 vistas stilbiņi, kurus uzvāra un atkaulo, gaļu sagriež. Es šoreiz izmantoju kakla karbonādes gabalu ap 500 g.

Apcepu sagrieztu gabaliņos + garšvielas un sautēju – stipri mīkstu…

Tikmēr sagriežam zaļumus, sīpolu, ķiploku (es lieku klāt Ķīnas kāpostu), to visu apcepam.
Pievienojam pannā pie sīpoliem, ķiplokiem un Ķīnas kāposta sautēto gaļu + Taco garšvielas, apcepam visu + Salsa.

Pildījums gatavs.

Ņemam tortiļas, pildam ar masu, rullējam un cieši saliekam cepampannā, kurā ielieta 1/2 burciņa Taco mērce. Pārlejam ar otru 1/2 burciņas saturu, uzrīvējam 300 g siera, zaļumi. Cepam~15 min 200 grādos. Pasniedzam ar skābu krējumu.

Recepte no “Cāļa ” portāla, autors Rudīte.

Neko neatkorķējam- nav laika…- jūs jau gan varat…